Autisms

         Var tikai minēt kādas emocijas izjūt vecāki, kuri uzzin no ārsta ka viņu mīļotajam mazulim ir autisms. Jo līdz šīm brīdim viņi uzskatīja, ka viņu trīsgadīgais bērns nerunā, labprāt pavada laiku vienatnē un izvairās no kontaktēšanās, individuālo īpašību dēļ. Neskatoties uz to, ka vārdu “autisms” varam dzirdēt diezgan bieži no visdažādākiem avotiem, ko mēs īsti zinam par autismu?

          Bērni soli pa solim izpēta apkārtējo pasauli, iemācās runāt, iepazīstās ar sociālajām normām un noteikumiem, izmēģina dažādus veidus, kā ietekmēt citus: raudāt, kad nepieciešams mierinājums; smieties, kad ir priecīgs; saukt palīgā, kad nepieciešama palīdzība; mocīt vecākus ar bezgalīgam prasībam un ilgi piedalīties kopīgajās spēlēs.

          Bet ir bērni, kuri jau kopš agrās bērnības atšķirās no saviem vienaudžiem: nepievērš uzmanību cilvēkiem apkārt, neinteresējas par rotaļlietām, bieži tiek pārņemti ar stereotipiskām dārbībam: krata ar rokām, griež mašīnas riepiņas, attaisa un aiztaisa durvis. Pie tā vēl, jebkuri mēģinājumi atraut bērnu no darba var beigties ar histēriju. Un pārslegt uzmanību nav uz ko – bērnam parasti, nav citu interešu, prasmju. Palīdz tikai planšetes ar multfilmām. Vecāki atzīmē, ka viņu bērns atšķirās no citiem bērniem, bet noraksta to uz bērnu rakstura grūtībām, un gaida, kad viņš izaugs un kļūs gudrāks.

Bet ar vecumu problēmas tikai pieaug un atšķirības prasmēs kļūst acīmredzamas: bērns nerunā, nav līdzīgs mātei un tēvam, vienaldzīgs pret citiem cilvēkiem, nespēlē dažādas rotaļlietas, nemāk apģērbties un izģērbties, nav pašapkalpošanās prasmju, bail no putekļu sūcēja skaņas, bet drosmīgi izskrien uz ceļa vai uzrāpjās uz mēbeles. Kad vecāki cenšās iemācīt bērnam kaut ko, izradās, ka mazuli diezgan grūti ar kaut ko ieinteresēt, bet jebkura, pat maznozīmīga prasība izraisa no bērna protestu. Tieši tā var aprakstīt bērnu ar autismu.

                           Pamata pazīmes, pēc kurām var atpazīt, kā ar bērnu «kaut kas nav kārtībā»:
• Runa. Bērns saka dažus vārdus, bet ne lai paprasītu vai pateiktu mammai pat to, ko viņš redz vai dzird, bet kā atbalss (atkārto kādu), un bez saistības ar situāciju. Satraucošs simptoms – ja 1,5 -2 gadu vecumā runa sāk attīstīties, un bērns saka vārdus, bet tad pamazām bērns sāk runāt mazāk un mazāk. Citi domā, ka bērns nesaprot, ko viņam saka, vai ka bērns slikti dzird.
• Iezīmes saziņā ar apkārtējiem. Mazulis neskatās acīs, neprasās rokās (un bieži pretojas, kad viņu mēģina paņemt klēpī), nesmaida. Bērnam var būt labs kontakts ar kādu no ģimenes (galvenokārt ar savu māti), taču citu bērnu un pieaugušo klātbūtne atstāj bērnu vienaldzīgu. Bērns arī nevar palūgt, atteikties, izvēlēties, dalīties.
• Socializācija. Bērnam ir neērti un nemierīgi sabiedrībā. Ja kāds vēršās pie viņa, var aizbēgt, paslēpties, sāk raudāt un parādīt bažas, vai gluži pretēji – paliek vienaldzīgs un nereaģē. Bērnam ir grūti iejusties bērnudārza grupā, jo viņš nespēlējas ar rotaļlietām, nepievienojas kopīgajām spēlēm.
• Stereotipiskas atkārtojošās darbības. Bērns liek priekšmetus rindās, veic darbības tikai noteiktā kārtībā (piemēram, nāk no pastaigas pa vienu un to pašu ceļu), šūpojas, māj ar rokām, virpuļo, ēd tikai no noteiktiem traukiem.
Jābūt uzmanīgiem vecākiem un jāpievērš uzmanība brīdinājuma zīmēm, cik drīz vien iespējams, un laicīgi jāapmeklē ārsts – no tā ir atkarīga mazuļa, viņa vecāku un cilvēku ap viņu nākotnes dzīves kvalitāte.

          Autisma forma bērniem svārstās no vieglas, kad bērnu var gandrīz pilnībā pielāgot sabiedrībā, lai viņš varētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un mācīties, līdz smagam izpausmēm ar vairākām intelektuālām un uzvedības problēmām.
Nedrīkst jaukt runas kavēšanos ar autismu.
Daži bērni sāk runāt vēlāk nekā viņu vienaudži. Un, ja tas ir vienīgais  vecākus satraucošs “simptoms”, tad, visticamāk, tam nav saistība ar autismu.

Autisma daba pilnībā nav zināma līdz šim.
Lielākā daļa ekspertu uzskata, ka autisma iemesli sakņojas kombinācijā ģenētisko faktoru un vides faktoriem. Tiešas saistības, ar grūtniecības laikā mātes veselību un uzvedību, dzemdību laikā vai audzināšanas veidu, nav. Arī daudzas mātes nepamatoti vaino sevi, ka maz uzmanības tiek pievērsta mazulim viņa dzīves pirmajās dienās un mēnešos.
Pašlaik pētījumi visā pasaulē tiek veikti, lai noteiktu cēloņus šim traucējumam, kā arī lai izstrādātu ticamus diagnostikas instrumentus, kas varētu identificēt autismu dzemdē un jaundzimušajiem.

Autisms progresē.
Statistika liecina, ka autisma izplatība pieaug. Saskaņā ar publicēto vietas www.autismspeaks.org  (ASV) datiem, autisma spektra traucējumi (AST) šodien ir diagnosticēti 1 no 68 bērniem un 1 no 42 zēniem. Zēniem AST ir atrodams gandrīz piecas reizes biežāk nekā meitenēm. Autisma izplatības rādītāji pieaug katru gadu.

Īpaša bērna izglītošana nav viegla. Turklāt, mūsu sabiedrībā, vecākiem bieži nācās klausīties daudz nepatīkamu vārdu no citiem. Kāds žēlo, kāds dod padomu, kāds atklāti agresīvi prasa, lai novērstu “neērtu” bērnu no bērnu laukuma. Te ir gadījums, ko pastāstīja māmiņa, kura no Latvijas aizbrauca dzīvot ASV ar savu autisma bērnu. Viņa man stāstīja, kā bērnudārzā, kuru apmeklē viņas bērns, Amerikas Savienotajās Valstīs, citi vecāki skaidro saviem bērniem, kāpēc Oskars nerunā un nespēlē ar viņiem. Bērniem skaidro, ka Oskars vēl nav iemācījies, bet, ja visi varētu palīdzēt viņam, tad viņš iemācīsies, ka arī uzzinās visu. Un tagad, atbraucot atvaļinājumā uz Latviju, Oskara māte dzirdējuši rotaļu laukumā šādu mātes un meitiņas sarunu: “Mamm, kāpēc šis puika ir tik dīvains?” – “Jā, jo viņš ir muļķis!”

Un līdzīgi komentāri, diemžēl, nav nekas neparasts. Cilvēkiem no malas, šķiet, ka vecāki nav iesaistīti bērna audzināšanā, atļauj daudz un maz liedz, tāpēc šis bērns ir slikti audzināts.

       Jā, viņi šķiet «dīvaini», «citadāki», un viņiem tiešām ir nepieciešams atbalsts no apkārtējiem.
Par to labāk pateiks paši vecāki. Lūk ko saka bērna arautismu māte, izejot no savas un citu vecāku pieredzes:
• Cilvēkiem nevajadzētu uzvesties neparasti, ja tie ir tuvu manam bērnam. Jā, var būt, nepieciešams attiekties pret manu bērnu nedaudz savādāk, bet tikai nedaudz.
• Autisms var būt atšķirīgs. Cilvēkiem, kuri zina vienu autisma bērnu, šķiet, ka viņu bērns neizskatās tāpat, tad viņš nav autists. Ja neesat eksperts, lūdzu to nesakiet viņa vecāķiem.
• Šie bērni mīl un arī viņiem ir vajadzīga mīlestība. Viņi nes lielu prieku tiem, kas viņus mīl.
• Bērni ar īpašām vajadzībām ir gudri un talantīgi, radoši un domājoši. Jā, tas ne vienmēr ir acīmredzams no malas, jo viņu smadzenes darbojas savādāk.
• Ja mans bērns izdod dīvainas skaņas, lūdzu, skatieties uz to mierīgi. Viņš vienkārši tā priecājāš. Nevajag stāvēt un skatīties uz mums ar atvertu muti.
• Ja veikalā mans mazulis taisa ciet degunu, košļā sava krekla apkakli vai taisa virpuļus – viņš tikai varētu uztraukties. Nedomājiet, ka es nepievēršu uzmanību dīvainai uzvedībai. Bet es viņu nesodīšu, un, lūdzu, neskatieties uz mani, it kā man vajadzētu to darīt.
• Nekad nenosodiet. Apkārtējo attieksme ļoti stipri ietekmē uz īpašo bērnu un viņa īpatnībām. Esiet līdzjūtīgi.
• Attiecaties pret mūsu bērniem tā, kā gribat, lai attiecās pret jūsu pašu bērniem.
• Mainiet jūsu attieksmi pret mūsu bērniem un izturaties kā pret savējiem!
I_love_my_child